februo

Latim

Verbo

presente ativo februo, infinitivo presente februare, pretérito perfeito ativo februavi, supino februatum.

1. purificar, lavar numa cerimónia religiosa.

Conjugação

    Conjugação de februō, primeira conjugação

Formas ativas
Modo verbal\número e pessoa		Singular			Plural
		primeira	segunda	terceira	primeira	segunda	terceira
Indicativo	Presente	februō	februās	februat	februāmus	februātis	februant
	Pretérito imperfeito	februābam	februābās	februābat	februābāmus	februābātis	februābant
	Futuro	februābō	februābis	februābit	februābĭmus	februābĭtis	februābunt
	Pretérito perfeito	februī	februīstī	februit	februĭmus	februīstis	februĕrunt, februēre
	Pretérito mais-que-perfeito	februĕram	februĕrās	februĕrat	februerāmus	februerātis	februĕrant
	Futuro do pretérito	februĕrō	februĕris	februĕrit	februerĭmus	februerĭtis	februĕrint
Subjuntivo	presente	februem	februēs	februet	februēmus	februētis	februent
	Pretérito imperfeito	februērem	februārēs	februāret	februārēmus	februārētis	februārent
	Pretérito perfeito	februĕrim	februĕrīs	februĕrit	februerĭmus	februerĭtis	februĕrint
	Pretérito mais-que-perfeito	februīssem	februīssēs	februīsset	februissēmus	februissētis	februīssent
Imperativo	Presente		februā			februāte
	Futuro		februātō	februātō		februātōte	februāntō
Formas passivas
Modo verbal\número e pessoa		Singular			Plural
		primeira	segunda	terceira	primeira	segunda	terceira
Indicativo	Presente	februor	februāris, februāre	februātur	februāmur	februāmĭnī	februāntur
	Pretérito imperfeito	februābar	februābāris, februābāre	februābātur	februābāmur	februābamĭnī	februābāntur
	Futuro	februābor	februābĕris, februābĕre	februābĭtur	februābĭmur	februābimĭnī	februābuntur
	Pretérito perfeito	februatus sum	februatus es	februatus est	februatī sumus	februatī estis	februatī sunt
	Pretérito-mais-que-perfeito	februatus eram	februatus erās	februatus erat	februatī erāmus	februatī erātis	februatī erant
	Futuro do pretérito	februatus erō	februatus eris/ere	februatus erit	februatī erimus	februatī eritis	februatī erunt
Subjuntivo	presente	februer	februēris, februēre	februētur	februēmur	februemĭnī	februēntur
	Pretérito imperfeito	februārer	februārēris, februārēre	februārētur	februārēmur	februāremĭnī	februārēntur
	Pretérito perfeito	februatus sim	februatus sīs	februatus sit	februatī sīmus	februatī sītis	februatī sint
	Pretérito mais-que-perfeito	februatus essem/forem	februatus essēs/forēs	februatus esset/foret	februatī essēmus/forēmus	februatī essētis/forētis	februatī essent/forent
Imperativo	Presente		februāre			februāmĭnī
	Futuro		februātor	februātor			februāntor

Formas infinitivas
Vozes	Ativo			Passiva
Modo verbal\tempo	Presente	Pretérito perfeito	Futuro	Presente	Pretérito perfeito	Futuro
Infinitivos	februāre	februisse	februatūrus esse	februārī	februatus esse	februatum īrī
Paricípios	februāns		februatūrus		februatus	februandus
Formas nominais
Modo verba/declinação	Gerúndio				Supino
	Nominativo	Genitivo	Dativo/ablativo	Acusativo	Acusativo	Ablativo
Formas impessoais	februāre	februandī	februandō	februandum	februatum	februatū

Pronúncia

• AFI: /fe.bru.oː/