providenciar

Origem: Wikcionário, o dicionário livre.

Português[editar]

Verbo[editar]

pro.vi.den.ci.ar

  1. transitivo
    1. prover; dispor; organizar atempadamente:
  2. intransitivo
    1. tomar providências:

Conjugação[editar]

Pronúncia[editar]

Portugal[editar]