leto

Ver também Leto, léto e lěto.

Eslovaco

Substantivo

le.to

1. verão:

   Máme tu horúce leto.

Ver também

No Wikcionário

Apêndice:Estações do ano

Etimologia

Do eslavo eclesiástico лѣто (lěto) ("ano").

Esloveno

Substantivo

le.to neutro

1. ano.

Declinação

    Declinação de substantivo neutro

Caso Singular Dual Plural Nominativo leto leti leta Genitivo leta let let Dativo letu letoma letom Acusativo leto leti leta Locativo o letu o letih o letih Instrumental z letom z letoma z leti

Fraseologia

• prestopno leto: ano bissexto

Etimologia

Do eslavo eclesiástico лѣто (lěto) ("ano").

Ver também

No Wikcionário

Apêndice:Estações do ano Apêndice:Meses do ano

Latim

Verbo

le.to 1ª conjugação

1. matar.

Conjugação

    Conjugação de leto (1ª conjugação)

Indicativo Singular Plural 1ª pess. 2ª pess. 3ª pess. 1ª pess. 2ª pess. 3ª pess. Ativa Presente lētō lētās lētat lētāmus lētātis lētant Futuro lētābō lētābis lētābit lētābimus lētābitis lētābunt Imperfeito lētābam lētābās lētābat lētābāmus lētābātis lētābant Perfeito lētāvī lētāvistī lētāvit lētāvimus lētāvistis lētāvērunt Mais-que-perfeito lētāveram lētāverās lētāverat lētāverāmus lētāverātis lētāverant Futuro perfeito lētāverō lētāveris lētāverit lētāverimus lētāveritis lētāverint Passiva Presente lētor lētāris lētatur lētāmur lētāminī lētantur Futuro lētābor lētāberis lētābitur lētābimur lētābiminī lētābuntur Imperfeito lētābar lētābāris lētābatur lētābāmur lētābāminī lētābantur Subjuntivo Singular Plural 1ª pess. 2ª pess. 3ª pess. 1ª pess. 2ª pess. 3ª pess. Ativa Presente lētem lētēs lētet lētēmus lētētis lētent Imperfeito lētārem lētārēs lētāret lētārēmus lētārētis lētārent Perfeito lētāverim lētāverīs lētāverit lētāverīmus lētāverītis lētāverint Mais-que-perfeito lētāvissem lētāvissēs lētāvisset lētāvissēmus lētāvissētis lētāvissent Passiva Presente lēter lēterīs lētētur lētēmur lētēminī lētentur Imperfeito lētārer lētārēris lētārētur lētārēmur lētārēminī lētārentur   Imperativos Singular Plural 2ª pess. 3ª pess. 2ª pess. 3ª pess. Ativa Presente lētā – lētāte – Futuro lētātō lētātō lētātōte lētantō Passiva Presente lētāre – lētāminī – Futuro lētātor lētātor – lētantor Infinitivo Particípio Ativa Presente lētāre lētans, lētantis Perfeito lētāvisse lētātus, lētāta, lētātum Futuro lētātūrum esse lētātūrus, lētātūra, lētātūrum Passiva Presente lētārī – Futuro – lētandus, lētanda, lētandum   Gerúndios e supinos Substantivo lētandum, lētandī Adjetivo lētandus, lētanda, lētanum Supino lētātum lētātū

Etimologia

Decendentes

Espanhol : letal Inglês : lethal Português : letal

Ver também

No Wikcionário

lētum

Sérvio

Substantivo

le.to neutro (plural leta)

1. verão.
2. (Arcaico) ano.

Grafias alternativas

• Alfabeto cirílico: лето

Sinónimos

• De 2: godina/година

Etimologia

Do eslavo eclesiástico лѣто (lěto) ("ano").

Ver também

No Wikcionário

Apêndice:Estações do ano